16:24 21.02.2012

  Piedāvājam plašāku materiālu, par vienu no pēdejo divu Battery Superkauss sezonu galvenajiem favorītiem Jauniešu klasē - Mārtiņu Zommeru. Raksts pārpublicēts no laikraksta "Saldus Zeme''

   Saldus Profesionālās vidusskolas 4. kursa ceļu būvtehniķi MĀRTIŅU ZOMMERU vispirms pamanīju  Battery Superkausa noslēguma sacensībās Bērzos, biju viņa līdzjutēju vidū. Bet iepazināmies tikai šonedēļ skolā.

   Viņš smejas, ka sevi uzskata gan par laucinieku (dzīvo Draudzībā), gan pilsētnieku (mācās Saldū). Kas kuro reizi ir — esot atkarīgs no situācijas un sarunu biedriem.

Darba tirgū noderīgs

   Puisis savā ziņā iet tēva pēdas, jo kādreizējā mežinieka Jāņa Zommera pirmā profesija ir celtnieks. Pēc pamatskolas Mārtiņam šķita, ka ceļu būvniecība ir perspektīvākā nozare, un arī tagad viņš tā uzskata. Vienaudži, kas bija izlēmuši mācīties vidusskolā, izteicās nievājoši par Mārtiņa izvēlēto skolu un profesiju. Vecāki pārliecinājuši nopietni domāt par nākotni. Puisis smejas — labi, ka padevies viņu spiedienam.

   "Kad praksē strādāju uzņēmumā, man jau skolas laikā par darbu maksā, jo esmu noderīgs darbinieks. Vidusskolēni vasarā meklē, vai kādam nevajag nopļaut zāli, lai dažus latus varētu nopelnīt. Tā ir ļoti liela atšķirība," viņš uzsver.
   "Man patīk strādāt praktiski, un profesionālā skola pēc pamatskolas bija laba izvēle, kaut jāmācās gadu ilgāk nekā vispārizglītojošā vidusskolā. Pēc vidusskolas, ja vien tūdaļ neiestājas augstskolā, jaunietis nav nekas. Var iet strādāt kādus vienkāršus palīgdarbus. Man būs gan profesija, gan vidējā izglītība, un varēšu stāties augstskolā vai sākt strādāt uzņēmumā. Darba devējs rēķinās, ka jau daudz zinu un protu, darba tirgū man ir priekšrocības. Īpaši aizraujoši šķiet pēdējie kursi, kad apgūstu specialitātes tēmas. Tās ir interesantas, un, jo vairāk iemācos, jo aug arī mana vērtība."
    Mārtiņš plāno turpināt izglītību savā specialitātē Rīgas Tehniskajā universitātē. "Gribu būt speciālists, ar kā domām rēķinās, nevis tas, kam nemitīgi jāuzklausa citu norādījumi," atzīstas jaunietis. Viņam no praksēm izveidojušās labas attiecības ar būvfirmas Vītols kolektīvu un tās vadību, un būvfirma ir arī viņa atbalstītāja otrā viņam būtiskā jomā — motosportā.

Saslimst ar motosportu

   "Man šī nedēļa sākās ar ļoti labu notikumu," Mārtiņa acis iemirdzas priekā. "Pirmdien iegādājāmies jaunu Kawasaki motociklu." Par motosportu un motocikliem viņš varētu runāt dienām, kaut par tiem paīstam sācis interesēties piecpadsmit gados pilnīgi nejauši. Tēvu aizrauj motosports, tādēļ reiz abi aizbraukuši paskatīties čempionāta noslēguma posma sacensības Silavotiņu trasē. Ar vienu reizi skatītāja lomā pietika, lai saprastu, ka ļoti gribētos būt nevis malā, bet trasē kopā ar citiem sportistiem. Aizraujošs šķita viss — sacensību norise, gaisotne, azarts, līdzjutēju atbalsts.
   Nedēļu pēc šīm sacensībām neesot spējis domāt ne par ko citu, kā vien par motocikliem, pat nav gribējies mācīties. Internetā pētījis informāciju par šo sporta veidu. Doma par braukšanu bija kā apsēstība. Pēc nedēļas atzinies tēvam, ka ļoti gribētu braukt. Tad arī tēvs teicis: jau labu laiku arī viņš prātojis, ka Mārtiņam šīs sporta veids piemērots. Tā puika tika pie sava pirmā gandrīz jaunā 125 kubikcentimetru Yamaha sacīkšu motocikla.
   "Man paveicās, jo savā aizbildniecībā mani ņēma pieredzējušais Gundars Gaušis," atceras Mārtiņš. "Viņš tieši togad atsāka motosportu, es vēlējos pamēģināt. Sākām braukt kopā. Es, tāds jauns, zaļš un ļoti pārgalvīgs, diez cik daudz ar galvu nedomāju, tādēļ drīz dabūju traumas. Sportā azarts ir vajadzīgs, bet ir darbs arī smadzenēm."
   Kaut gan viņš brauc tikai nedaudz gadu, esot labi sapratis, ko šis sporta veids prasa fiziski, morāli, materiāli. Mārtiņam patīk braukt Bērzu trasē, kas ir tehniski grūta, tādēļ interesanta. Kaut patlaban pēc operācijas ir rehabilitācijas režīms, viņš saka: sezonai būs sagatavojies un brauks. Šogad latiņa pacelta augstāk — viņš plāno startēt MX1 klasē Latvijas čempionātā un MX pro klasē Superkausā.
   Sacensību vissatraucošākais brīdis esot īss — 15 sekunžu, pirms krīt starta barjera. Pārņem ar vārdiem grūti aprakstāmas izjūtas: vienā rindā ap 40 motociklu, un visiem braucējiem mērķis iespējami ātri nokļūt finišā. Tad mazliet pat sareibstot galva, cik augsts ir adrenalīna līmenis. Bet, kad barjera krīt, šīs sajūtas atkāpjas, un rodas citas. Iekļaujas brauciena ritmā, novērtē situāciju, plāno, cenšas izdarīt iespējami labāk.

Mērķē uz Eiropas trasēm

   "Izcīnītā vieta, protams, ir svarīga, pēc tās mani vērtē sponsori un citi braucēji. Bet man vispirms būtiski pārbaudīt sevi — ko varu, protu un ko vēl nevaru. Ir svarīgi rezultātus analizēt un nākamajā reizē sasniegt vairāk," saka Mārtiņš.         "Agrāk uzvarētāji sportā varēja arī labi nopelnīt, sevi pietiekami nodrošināt, sportam bija milzīgs atbalsts. Tagad vairāk jāpierāda sev, saviem faniem un atbalstītājiem."
   Viņš ir jaunā Rīgas motokluba MX Moduls sportists, klubs pastāv tikai otro gadu. Tā saimnieks ir ietekmīgs uzņēmums Moduls Rīga, kas arī VEF Rīga basketbola kluba ģenerālsponsors. Mārtiņu aizvien atbalsta būvfirma Vītols, tā neuzgrieza muguru pat tad, kad būvniecībā bija dziļa krīze, jo uzņēmuma vadītājs ir liels motosporta entuziasts.
   Sportists uzsver, cik nozīmīgs ir arī morāls atbalsts. Savu fanu uzmundrinājumus īpaši izjūtot sacensībās Saldū. Braucot viņš zina, ka līdzjutēji trases malās pārdzīvo. Īpaši tēvs, kas uztraucies vairāk nekā dēls. "Savus līdzjutējus nav laika pamanīt. Dažs vēlāk saka: "Es taču tev pamāju, vai redzēji?" Sacensībās nav laika skatīties apkārt, jādomā, kā izbraukt trasi, nepieļaut kļūdas, nekrist. Bet manam braucienam seko daudzi, un man ir liela atbildība — nobraukt labi."
   Mārtiņš šogad plāno sasniegt vairāk un sevi pierādīt, startējot kopā ar spēcīgiem konkurentiem, jo konkurence dod jaunu pieredzi, stimulu. Viņa sapnis ir sasniegt rezultātus, kas ļauj braukt Eiropas sacensībās. Šogad bijis skatītāju vidū Nāciju kausa motokrosa sacensībās. Smejas, ka, tikai pieminot vien šo notikumu, pārņem liela satraukuma trīsas.
Ziemā brīvā laika ir vairāk, un nedēļas nogalē var apmeklēt kādu izklaides pasākumu, tikties ar draugiem, bet, kad sākas sezona, par izklaidēm jāaizmirst. Tad darbdienās ir treniņi, katrās brīvdienās kaut kur Latvijā — sacensības. Gribot negribot vienīgā izklaide ir motosports, bet par to Mārtiņš ir tikai priecīgs. Tas tāpat kā skolā pavadītais laiks nav nav izniekots. Bezmērķīgi tērēt laiku viņš nevarot atļauties.

Sports noliek pie vietas

   Jaunietis atzīst, ka interešu un daļēji arī draugu loks izmainījās, kopš sācis braukt ar motociklu. Tagad apkārt ir daudz nopietnāki, arī ietekmīgāki cilvēki, un šī situācija noliek pie vietas, pat ja esi bijis pa gaisu vien. Par labu sportam nācies atteikties no daudzām iespējām un vilinājumiem. "Esmu atteicies no nebūtiskā. Nevaru atļauties greznību — izlaisties, kā dažkārt jaunieši — grib, dara, negrib, nedara. Ar tādu attieksmi iesaistīties sportā nav jēgas."  Puisis saka, ka esot kluss sapnis vadīt savu ceļu būves uzņēmumu. Viņš tic, ka viss iespējams, ko ļoti vēlas. "Esmu optimists, negribu čīkstēt. Ja ir mērķis un sastop īstos cilvēkus, atbalstītājus, domubiedrus un palīgus, var sasniegt daudz. Patlaban sportā un dzīvē zinu tuvākos mērķus, bet domāju arī par nākamajiem. Cik vien ilgi varēšu, centīšos savienot abas svarīgās jomas — sportu un darbu izvēlētajā profesijā."        Marta beigās Mārtiņš dosies uz treniņnometni Amerikā un uzskata, ka ik pa laikam katram der mainīt vidi, būt citos cilvēkos, uzkrāt jaunus iespaidus. Taču viņam pietiekot ar pāris nedēļām svešumā, lai gribētos mājās. Uzlādēties ar pozitīvām emocijām un atgriezties esot vislabākais. Mārtiņš savu īsto vietu vēlas atrast Latvijā un ir pārliecināts, ka viss viņam izdosies.

MĀRTIŅŠ ZOMMERS tic, ka soli pa solim sasniegs visu, ko vēlas.
 

Materiālu sagatavoja: Tamāra Kļaviņa /Saldus Zeme/